Jau mājās
en lv ru
   
 
Sveicieni no brīnišķīgās Nesijas (tagad Džeina) un viņas jaunās ģimenes.
 
Koknese sunīte Nesija ir atradusi sev lielisku ģimeni - ar katru dienu viņa kļūst arvien možāka, cenšas parādīt, ko prot, piemērojas dzīvei dzīvoklī. Ļoti priecājamies par mūsu bijušo audzēkni - meitene tiešām ir ārkārtīgi mīļa! Paldies Egilam par viņa rūpēm un vina ģimenes labajām, siltajām sirdīm!
 
           
                     
 
                                                      Laika - universāls suns!!!
 
Novembris ir labs mēnesis - daudzi suņi tika pie jaunām mājām! Taču šis stāsts ir par laikas tipa suņiem Lūsiju (titulbildē) un Ringo (foto vēl neesam saņēmuši).
   Lūsija pie mums nonāca ar nelāga rakstura slavu, un bijām ārkārtīgi pārsteigti, ka visu patversmē pavadīto laiku viņa izturējās kā īsta lēdija. Un beidzot viņa sagaidīja savu ģimeni, kurā ir bērniņš un arī citi mīluļi, ar kuriem attiecības veidojas labas. Tagad Lūsija dzīvos mājā, pastaigāsies gan savā dārzā, gan arī tuvējā parkā.
   Desmitgadīgais Ringo savukārt turpinās savas mednieka gaitas. Un, neskatoties uz cienījamo vecumu, mežā viņš uzvedies kā īsts sava amata pratējs.
   Jaunie īpašnieki ir ļoti apmierināti ar saviem tikko iegūtajiem draugiem. Un šie abi stāsti lieku reizi parāda - nav nepiemērotu suņu, ir ne īpaši saprotoši saimnieki. Suns noteikti pielāgosies Jums, ja pratīsiet pareizi un gudri ar viņu sadzīvot!
   Sakām mīļu paldies visiem, kuri izvēlas patversmes suņus! Jūs esat lieliski!!!
 
 
 
Semīrs Gerkāns beidzot atradis savas dzīves aicinājumu!!!!
Kad Gerkāns nokļuva patversmē, uzreiz tapa skaidrs - šis suns ir ar izteiktām dienesta suņa dziņām un iemaņām. Īsts sargs un aizstāvis. Arī vārdu viņš saņēma atbilstošu.
Suņu puika ne tik daudz alka cilvēka sabiedrības, cik savas teritorijas un savu pienākumu. Tādēļ ilgi gaidījām, kad beidzot nāks īstais cilvēks, lai dotu Gerkānam iespēju parādīt sevi darbā. Un nu šī diena bija klāt - mūsu Semīrs dodas darba gaitās - viņam ne tikai būs sava teritorija, ko sargāt, bet arī speciāli iedalīta "alga" daudzveidīgai pārtikai un veterināriem pakalpojumiem, ja tie būs nepieciešami.
Laimīgu darba dzīvi Tev, Gerkān!!!

 

Sveicieni no Koras!!!

Pirms gada 1.oktobrī devāmies uz patversmi,lai pārvērstu mājās draugu,mīluli un sargu.Kora(mūsu dotais vārds)…jo kucīte tikai nedēļu pabija pie Jums.Esam paaugušās.Māju sargājam kā nākas,ieguvusi draugu...ir protams arī nedarbi sastrādāti:lielākais.. kaimiņiem piebeigts gailis 🌚.Ik dienu tiek uzrušinātas man dobes un izcelti krūmi ar saknēm..bet lai arī rājamies,tomēr tik uzticamu un dzīvespriecīgu suni redzam reti.Kora ļoti gaida, kad pārradīšos no darba,jo tad tiek atvērti vārti un ir brīvsolis uz meža pusi... izskrieties.Paldies Jums par iespēju visai ģimenei iegūt vēl vienu ģimenes locekli.

 

Elsa

Vācu aitu suņa kucīte Elza pie mums nonāca no Ādažu novada. Lieliska, labi audzināta suņu meitene - tāpēc bija liels pārsteigums, ka vecie saimnieki tā arī nemeklēja savu suni. Taču šis ir laimīgais stāsts - nu Elza (pašreiz nosaukta par Elsu) ir jaunās mājās kopā ar rūpīgiem saimniekiem. Vakar saņēmām bildes, kurās redzam, kā mūsu bijusī iemītniece pastaigājas. Paldies labiem cilvēkiem, kuri īzvēlas paņemt suni no patversmes!

 

Apbrīnojami skaista bilde no bijušā Mežavairogu iemītnieka Lāča (paldies viņa saimniecei E.Tenisonei!)

 

 

Raksta Rēzija

Sveikas vecās mājas! Te Rēzija. Gribēju jums pastāstīt, kā man iet. Esmu ļoti apmierināta ar savām jaunajām mājām un lielo ģimeni- 6,5 kaķiem, 2 mammām un tēti. Esmu jau gandrīz pilnībā apradusi un vairs nekožu no priekiem katru reizi kā ieraugu kādu mājinieku un gandrīz vairs nelecu nevienam virsū. Vienīgi ja man izdodas izšmaukt kādreiz no pavadas, tad gan es uzreiz kā bulta izšaujos no savas milzīgās teritorijas caur žoga apakšu un eju apskatīt kas notiek visās kaimiņu sētās jeb eju meklēt stirnas, tad mamma mani pus stundu sauc un meklē līdz man apnīk skriet un tad laimīga nāku pie mammas. Reizēm iznāk ieskriet dadžos un tad man 2 stundas mēģina atpiņķerēt acis 😀. Esmu ļoti dzīvīga un vienmēr spēlējos ar savām mantām un nemēdzu vinjas vairs aprakt dārzā. Māku sēdēt un gulēt un eju pie mammas ja mani sauc, kad esmu pie pavadiņas. Katru nakti gulju mammai blakām pie gultas un sargāju vinju bet pa dienām sargāju māju no visām palodzēm. Mani sauc par mājas enģeli un kodi(jo agrāk mēdzu izkost caurumus mammas drēbēs). Mamma arī atrada ka es varētu būt poļu zemienes aitu suns. Paldies, ka parūpējāties par mani visu šo laiku ka varēju sagaidīt savas īstās mājas!!! 🐶 Rēzija Rēziņš Kode

P.S. Apakšējā bildē esmu redzama pēc ierašanās jaunajās mājās - redziet, cik mīļa spēju būt!!!

 

 

Aiša adoptēta!

Paldies Aišas adoptētājam!

Aiša ir sune - seniore, un, kad ņēmām viņu patversmē, baidījāmies, ka nu būs vēl viens ilgsēdētājs. Taču brīnums ir noticis - Aiša šodien aizbrauca uz savām jaunajām mājām, sabijusi patversmē vien 4 dienas. Ir tik labi apzināties, ka daudzi cilvēki nebaidās dot mājas suņiem gados. Mīļš, mīļš paldies par to!

 

 

Skaistulis Lords Bairons raksta...

Te es-Lords Bairons.
Ir pagājis mēnesis,kopš man ir jaunas mājas un jauni draugi.Un vēl-esmu ieguvis labus saimniekus un brīvību.Šeit piesiets nav neviens no mums-četriem suņiem un laikam tieši tādēļ mums nevienam negribas skriet tālu prom no mājas.Savu teritoriju gan mēs apsekojam ik dienas,atzīmējam un sargājam.Pirmās dienas un naktis es vēl dzīvoju iekšā-istabā,bet tad sapratu,ka pa nakti ir jādzīvo ārā,lai varētu būt līdztiesīgs pārējiem ciltsbrāļiem.No sākuma gan mēs pakašķējāmies un es-kā jau lielākais suns gribēju gūt virsroku,bet izrādījās,ka ar spēku un augumu vien nepietiek.
Savas muļķības dēļ ielecu aplokā pie trušiem un vienu nokodu,lai gan saimnieki teica,ka to nedrīkst.Un tad sākās jandāliņš-saimnieki izskrēja no mājas,es lecu no aploka ārā,bet visi trīs mājas suņi metās man virsū-izvārtīja mani pa dubļiem un nezinu,kā tas būtu beidzies,ja ne saimnieces balss un pēc tam klusums un miers.Esatguvu elpu,bet kāds es izskatījos-mans baltais kažoks bija viss vienos dubļos un pašcieņa sagrauta.
Vēl man ļoti nepatīk,kad saimnieki brauc prom, tad jūtos pamests. Tomēr esmu jau sapratis, ka ir vien jāpagaida mazliet, un saimnieki būs klāt!
Naktīs es cītīgi strādāju-vakarpusē dodu visiem zināt,ka esmu ārā un neviens lai pat netuvojas.Saimnieki saka,ka līdz ar manu ierašanos-lapsas neesot tuvumā redzētas.
Pārējie suņi zina, ko nozīmē noslēpumainais vārds „lapsa”, bet es vēl to noskaidrošu!
Vēl man bija jāmācās ēst!!! Jā, jūs nepārklausījāties-man bija jāmācās plēst gaļu nost no kauliem,jāmācās sargāt savu tiesu no pārējiem.Sākumā saimnieki mani pat baroja atsevišķi,jo es,kā liels bērns prasīju,lai man visu sagriež mazos gabaliņos un dod no rokas,vai atsevišķas bļodiņas.Kad pagāja pirmā nedēļa,es beidzot noskatījos,kā pārējie plēš un plosa atvesto gaļu un pats arī sāku mācīties pieturēt ar ķepu un noplēst kādu gabalu ēdamā.Man vēl tik raiti neiet,bet nu jau zinu,kā tas ir jādara.
Tāds bija mans pirmais mēnesis jaunajās mājās.Varu teikt,ka nu jau esmu šeit iejuties par visiem 100%, un laikam saimnieki to arī saprot,jo nesen man tika noņemta arī kakla siksna-tā es jūtos vēl labāk.
Palūdzu saimnieci pievienot arī dažas bildes, lai visi redz, cik man jautra un laba dzīvošana!
P.S..Mani uzklausīja,pārtulkoja un cilvēku valodā darīja zināmu. mana saimniece-Linda Straumēna,kuru varat sameklēt arī Draugiem,lv un Facebook un ievietotajās fotogalerijās pasekot līdzi,kā man iet.

 

Sveicieni no šī pavasara ezēniem!

Pavasarī pie mums nokļuva neierasti daudz ežu mazuļu. Daļa no tiem aizceļoja pie kādas jaukas kundzes uz Salaspili. Nu esam saņēmuši sveicienus. Ežu bērni paaugušies un jūtas lieliski!

 

 

 

Bendžamins savās labajās mājās (stāsta saimnieki:))

 

Sveicieni no Bendžamina!
 
Bendžamins mums ir īsts lauku puika. Viņa uzraudzībā ir zirgi, govis, truši un vistas. Nevienam pāri nedara, ļoti sirsnīgs un rotaļīgs. Ļoti iecietīgs pret visiem, no Rīgas bieži brauc ciemos krievu tojterjers, kas ir nejauks pēc rakstura, uzbrūk Bendžaminam, bet Bendžamins viņu tikai ignorē un nereizi nav viņam atbildējis ar to pašu. Bendžamins ir draugs visiem.
Ļoti interesē truši, kas atrodas aplociņā, bet kā tiek pie viņiem ielaists, tā visa interese zūd. Zirgi viņu nedaudz satrauc, grib reizēm ieķert viņiem degunos vai patrenkāt, bet laikam uz šiem nedarbiem viņu māca mūsu jaunākā kucīte.
Sakumā, kad atvedām mājās suņu dāmas viņam vispār neinteresēja, tikai cilvēka sabiedrība, bet pēc divām nedēļām jau sāka spēlēties arī ar suņu dāmām un nu jau viss ir līdzsvarā, spēlējas gan ar suņiem gan cilvēku.
Bendžaminam tika uzcelta arī suņu būda, bet to diemžēl viņš neizmanto, vienīgi lietainas dienās tur tiek ielikta bļoda ar ēdienu lai nesalīst, bet gulējis viņš tā arī tur nav. Viņš labāk atzīst mājas priekšnamu.
Esam ļoti priecīgi par Bendžaminu un, ka mūsu draudzīgajām suņu dāmām ir pievienojies tikpat draudzīgs un sirsnīgs suņu puika.
 
Ar cieņu un pateicību, Līva un Uldis!
 

 

Sveicieni un vēstule no Batrises

Labdien.
Guļu svaigi pļautā mauriņā un domāju.....
laikam paveicies...paiešos pa bruģi,gards ēdiens un ērta būda,
lietus laikā var verandā izgulēties,dauzīties ar Riku,viņa jau 
gados tāpat kā Klēra patversmē,atbrauks mājās saimnieki,
spēlesies un čubinās,kādu gardumiņu iedos,vakarā ar Riku 
pļavā kurmjus paraksim un no rīta smilšainiem deguniem 
bučosim saimniekus.Negribu lielīties bet viņi saka ka esmu
baigi foršs suncis un labi ka paņēma mani.../Beta/
 Tadu vēstuli saņēmām no pašas Beatrises:). Taču vēl gribam piebilst, ka viņas saimnieki atsūtīja mums daudz vairāk skaistu un mīlīgu bildīšu, kur Beta ir redzama gan ar Riku, gan savā dārzā.

Mežavairogu komanda ļoti priecājas par Batrisi - viņa ir lielisks suns!

 

Vau, te Rū!

 

Nu jau 2 nedēļas esmu mājās. Pirmajā dienā biju nobijusies, mana mazā sirsniņa sitās tik ātri! Es neatkāpos no saimnieces ne soli. Tagad jau esmu pieradusi. Ja saimniece saka "gaidi", tad es zinu, ka viņa izies, bet noteikti atgriezīsies pie manis. Mēs abas kopā esam laimīgas. Man patīk pastaigāties, patīk, ja ķemmē manu mīksto kažociņu. Man patīk arī klausīties mūziku. Es tikai baidos no lielajiem suņiem, tādēļ saimniece mani vadā pavadiņā. Reiz es satiku lielu suņumeiteni Sāru. No Sāras gan man nebija bail. Izrādās, ka viņa ir dzīvojusi Ulubelē. Daudzi cilvēki mums nāk klāt un saka, ka es esot skaista un mīlīga. Varbūt arī kāds no viņiem paņems dzīvnieciņu? Paldies maniem kopējiem patversmē un sveiciens maniem draugiem, vau! 

 

Vēl mēs uzzinājām, ka Rū mīļākā vietiņa ir saimnieces gulta, ka patīk vēderiņa kasīšana (un kuram sunim tā nepatiktu), un vēl to, ka Rū labprāt komunicē ar kaimiņieni Loti.

 

 

Lote nodod sveicienus!

Sveicieni no Jūsu bijušās iemītnieces Lotes! Lote ir iejutusies Rīgā, vairs nebiedē ne tramvajs, ne automašīnu trokšņi. Suņu pastaigas laukumā ir iegūti jauni draugi. Lote ir gudra suņu meitene- jau ir apguvusi komandas \"šurp!\" un \"sēdēt\". 

 

Sveicieni no Lāča un viņa ģimenes

Sveiciens no Lāča kunga!
Lācis pie mums nonāca neplānoti. Jau sen bijām domājuši par to, ka ir laiks dot mājas kādam kaķītim, bet ar norunu, ka kaķītim noteikti jābūt no patversmes, jo, ja varam sniegt savu mīlestību kādam zvēriņam, tad tas jāsniedz tādam, kuram vismazāk dzīvītē, diemžēl, ir paveicies. 
Tā nu 28. februāra dienā devāmies uz patversmi kaķu izlūkos. Kamēr draudzīgā Mežavairogu komanda mums rādījā skaistos mājas kaķus, manu uzmanību pievērsa kāds neliela auguma sunītis, kurš pieskrēja mums klāt, apsēdās blakus un izbaudīja manu uzmanību. 
Uz jautājumu, kurš kaķis mani visvairāk uzrunāja, spēju tik atbildēt:\" Es gribu to sunīti!\" 
Aizbraucot mājās, sākām Mežavairogu lapā meklēt šo suņuku un uzzinājam, ka tas ir Lācis. Nākamajā dienā braucām uz patversmi un teicām, ka meklējam Lāci. Arī šajā tikšanās reizē šķita, ka Lācis ir izvēlējies mūs, nevis mēs viņu. 
Tā nu Lācis pie mums dzīvo jau nedaudz ilgāk kā mēnesi. 
Lācim dikti patīk garas pastaigas, gulēšana saimnieku klēpjos un garšīgi paēst... reizēm pat simulē, ka negaršo tas, ko dodam, jo cer, ka dabūs ko garšīgāku, kaut arī nākamajā dienā to pašu apēd ar gardu muti. 
Kaut arī Lācis pie mums ir tikai nedaudz ilgāk kā mēnesi, abpusēja mīlestība radusies jau sen. Gan Lācis, gan mēs esam laimīgi par mūsu lēmumu.

 

 

 

 

Daimons un viņa ģimene

 Labdien! Šeit jums raksta Daimona ģimene. Gribējām dalīties ar prieku, kuru mūsu ģimenē ienesis Daimons. Viņš ir tāds mīļuma un paklausības iemiesojums, ka gribas visu laiku bučot. Daimons lieliski māk visas komandas, nāk blakus, saprot pilnīgi visu un nemaz nesastrādā nekādus nedarbus. Jo ilgāk iet laiks, jo Daimons ar vien vairāk iedraudzējas ar mūsu bērniem. Sākuma viņš bija nedaudz rezervēts, jo mūsu divi dēli ir aktīvi un kustīgi, tad tagad viņš ar vecāko dēlu kopā dauzās un ir kļuvuši par ļoti labiem draugiem. Viņam vispār 
ļoti patīk sabiedrība un uzmanība, ja atnāk ciemiņi, viņš vienmēr piedalās un visiem ir viņam jākasa vēders.
Neskatoties uz suņa vecumu viņš dauzās ar mantiņu kā kucēns. Abi skrien pa māju, līdz beigās Daimons ir tā noguris ka guļ. Esam arī gājuši kopā skriet un palielināt viņam fizisko slodzi, taču pagaidām viņam labāk patīk vēdera kasīšana, ķemmēšana un gulēšana. Ejam garās pastaigās un Daimons izskrienas uz suņu laukuma bez saites.Un kaķi, tie arī viņam ļoti interesē! 
 Ņemam viņu visur līdzi un viņam ļoti patīk braukt ar mašīnu.
Esam no sirds  laimīgi, ka esam satikušies un Daimons ir pie mums, labāku suni vispār nevar vēlēties. Un laimīgs ir arī viņš, un viņš to katru dienu parāda sniedzot mums pretī neizmērojamu mīlestību ar savām suņa bučām. Pielikumā pievienoju bildes, tās izsaka vairāk kā varu vārdos aprakstīt! 

 

 

Sveicieni no Secītes - Lolas

Sūtam Jums sveicienus no ex. Secītes, tagadējas Lolas. 

Sunīte jutas labi. Pagajušo nedeļ noņemam šuves un vēl turpinājam ārstēšanos, jo turējas paaugstināta temperatūra. Bet tagad viss ir labi.

Lola ļoti aktīva, dzīvespriecīga un \"komunikabla\". Nebaidas no kaķa, normāli ar viņu sadzīvo, vienkarši ignorējot to! :) Bet ticam, ka būs labi. Priecajamies, ka vismaz nav agresijas ne no vienas puses!!

Pielikumā pievienoju bildes! Kā arī bridinājat-mīļāka vieta Lolai ir uz divāna! :) 

Paldies Jums un Jūsu komandai, par to ko Jūs darat dzīvnieciņu labā!!

 

 

 

 

 

 

 

Kā klājas Reinai...

Labvakar!
Gribējām Jums uzrakstīt un padalīties kā mums klājas kopā ar Reinu.
Reina ir burvīgs un gudrs suns, mums ļoti paveicies kļūt par viņas saimniekiem.
Darba dienās Reina dodas kopā ar vīru uz darbu,

 

 

bet vakaros un brīvdienās vairāk patīk pavadīt laiku mājās uz savas sedziņas.
Reina turpina skriet prom, nākas meklēt, bet ir pozitīvas iezīmes, pat ja mēs viņu nemanām, Reina ieraugot mums jau skrien pakaļ.
Svarīgais, ka viņa ir paspējusi iekarot mūsu visu sirdis.


P.S. pielikumā nosūtu dažas bildītes :)

 

 

 

 

 

 

Nensija mājās...

 

Stāsta jaunā saimniece:

Labdien. Nu tā viņa ēd sieru -  to vispãr dievina, garšo arī biezspiens. Nokārtoties prasās āra, rādot uz siksniņu ar pavadiņu. Patīk gulēt gultā, un viņai ir sava viltība - kad es neredzu, tad gultā ielec pati, bet, kad esmu blakus, tad priekšējas ķepas uzliek uz gultas malas un pakaļpusi jāieceļ man. Nensija ļoti sargā mani - nevienu nelaiž man klāt, cenšās visus apriet. Nākot no pastaigas, pirmais, ko viņa dara, skrien uz virtuvi pie ledusskapja un prasa sieru. Ja meitēns ko grib garšīgu, tad paceļas uz pakaļkājām un prasa. Nensīte ir iejutusies ļoti labi. Un tapat mazliet spelejas izjaucot gultu.
 
 

 Sveicieni no Šoko!

 Sveiki!

Paldies jums liels, ka savedāt mūs kopā ar Šoko! Viņš ir tik mīļš un gudrs! Ar kaķi sadzīvo visai labi, jātiek vien pāri pašiem pirmajiem jaunas dzīves stresiem. Tagad esam devuši viņam jaunu vārdu- Dauka. Pie pilsētas dzīves arī pierod labi. Mēs, saimnieki, arī esam pārlaimīgi, ka tomēr pieņēmām šo pirmīt šķietami tik trako soli. Nav lielākas laimes, kā dot pajumti un mīlestību kādam, kas to tik ļoti gaida. Paldies,ka esat tik labi par sunīti rūpējušies! 

Lai veicas un lai pārējiem dzīvnieciņiem arī uzrodas saimnieki, kas tos mīlēs!

Kristīne un Toms

 

 

 

 

Sicis Savās Mājās

Mani adoptēja 9.septembrī, un šo datumu tagad uzskatu par savu otro dzimšanas dienu. Patversmē man dieniz ko nepatika savi sugas brāļi, un mana saimniece mazliet baidījās, kā es sadzīvošu ar Džoni, kurš ir reizes desmit lielāks par mani un barvedi Čitu. Bet viss iegrozījās ļoti jauki. man tagad ir savs bars un es to cenšos aizstāvēt, uz ielas rejot un rūcot, par ko mani saimniece bar, jo izrādās suņiem tā nemaz nedrīkst uzvesties. To gan man agrāk neviens nebija mācījis. 

Ar šo vēstuli vēl gribu teikt, ka nebaidieties adoptēt suni gados, jo mēs - seniori, nokļūstot mīlestības pilnā vidē, atplaukstam un varam dāvāt savam saimniekam gan prieku, gan sirds siltumu.

Lai veicas visiem viesiem - gan astaiņiem gan cilvēkiem!

 

 

Sveiciens no Mias! 


 

Sveiki, mīļie divkāji! Esmu kaķmeitiņa Mia no Mežavairogiem. Šovasar savai māmiņai bijām atskrējuši vairāki kunkulīši, un tad pēkšņi kaut kas notika, kā rezultātā mēs viss bariņš raudošu un izmisušu kaķbērniņu nokļuvām patversmes aprūpē. Paldies jums, Mežavairogu cilvēki, par rūpēm! 

Un tad nāca VIŅŠ – nepazīstamais jaunais puisis un ņēma mani rokās, lika uz sava pleca, paijāja un stāstīja, ka ņems mani pie sevis. Un tā vienā mirklī no patversmes bārenītes es kļuvu par lepnu saimniekkaķi Miu! Bija gan kāds laiciņš jāpaaugās, lai es varētu ceļot uz savām jaunajām mājām tālajā Anglijā. Bet es biju pacietīga un ļoti centos izaugt, jo zināju, ka tieku gaidīta. Ļoti gaidīta! 

Tagad jau esmu liels kaķis, kam dzīves aicinājums ir resno, slinko pelīšu tramdīšana. To es daru ar īsti sportisku azartu! Tagad man ir arī rotaļu biedrs – Latvijas rokdarbnieces adīts kaķis tieši tādā krāsojumā, kā es. Viņš gan peles neķer, bet es taču esmu Fantāzijas čempions!!! 

Un vispār, dzīve ir skaista! 

Ko gribu teikt….es gribētu, lai katrs latvietis svešā zemē uz palikšanu iekārtojies, padomātu par savas sirds un māju siltuma došanu kādam dzimtās puses patversmes nelaimīgajam! Padomājiet par to, mīļie tautieši

 

 

 

 

 

 

Hese ar savu adoptētāju

Odrija

 Labdien!
Pirms mazliet vairaak ka menesa adoptejam no Jums sunju meiteni Odriju. Pielikuma nosuutam Jums dazas bildes no Odrijas ikdienas!
Mums iet labi, patiik loti speeleties, dauziities, esam labi sargi, censamies buut paklausiigi. Patiik rotaljas ar beerniem. Atri augam un pienjemamies svara.
Cerams, driiz aizbrauksim ciemos.

Uz tiksanos,
Liga!

 

Tiem, kuri atceras Ralfu

Neilgi pirms Līgosvētkiem Mežavairogos bija iegriezies Ivo ar savu suni Ralfu. Notiekti ir cilvēki, kuri atceras Ralfa stāstu. Tas nu ir sasniedzis savu mierīgā ritējuma fāzi - suns ir kļuvis apvaldītāks, kā redzam no bildes normāli reaģē uz barības došanu citu suņu klātbūtnē, nerūc.Bija liels prieks redzēt, ka gan speciālistu, gan sabiedrības (galvenokārt) pūles ir vainagojušās panākumiem  suns ir atradis savu īsto saimnieku. Lai viņiem arī turpmāk labi dzīvojas!

Odrija

Odrija patversmē sabija neilgu laiku. Šodien viņa devās uz jaunām mājām pie jaukiem cilvēkiem!

Beta un Deizija

ar saimniekiem Mairu un Vitautu ciemojās \"Mežavairogos\". Abas suņu meitenes ir savulaik adoptētas mūsu patversmē. Prieks, ka suņi izskatās tik laimīgi!

Riko

Riko pie mums super labi iet, lai gan ir jūtams tas, ka viņam pietrūkst citu suņu, viņš ļoti labi uzvedas un tik tā vien gribas viņu nepārtraukti mīļot un lutināt. Tagad es noteikti varu apgalvot, ka paņemt no patversmes sunīti- tas ir super labi, jo gan suns pateicīgs, gan saimniekiem sirdī siltums. Paldies Jums!

Nellija

Sveiki! Jau ir pagājis labs laiciņš, kopš Nellija ir pievienojusies mūsu ģimenei. Sākumā Nellija uzvedās neitrāli, likās ka viņai pie mums ne visai patīk. Bieži izskatijās skumīga, lielāko laika daļu pavadija guļot savā groziņā. Darijām ko varējām, mīļošanas, bučiņas uz nakti, katru vakaru mēģinājām spēlēties, bužinājām un lolojām. Un rezultāti nelika gaidīt! Sakās jau ar to ka sunīte sagaidija mūs pēc darba, ar astes luncināšanu, lekšanu un neviltotu prieku. Kā arī bučošanās ir neatņemama dienas daļa. Nellija nāk mīļoties un bučoties kad tik ir iespēja. Arī spēlēšanās ir biežāka, sākumā Nellija negribēja draudzēties ar mūsu mīluli suņuku Lāci, pēc tam sākām manīt ka tajā laikā kad cilvēku nav blakus, abi labi saprotās un spēlējās, sanāk gan ik pa laikam sakauties, bet tas tāpēc ka Nellijai nepatīk dalīties. 
 Ar gulēšanu gan ir kā ir, ar to viņa nodarbojas lielāko dienas daļu, groziņā, uz dīvāna, krēslā, zālītē, saulītē, kur vien ir ērti un silti Nelliju var sastapt mīlīgi krācot. 
Visā visumā, pat ne mirkli neesam nožēlojuši ka adoptējām tieši šo sunīti, kaut gan sākumā biedēja Nellijas vecums- 8 gadi, kaut gan Nellijai tik daudz nemaz nevar dot, spēlēs un skriešanā Nellija var sacensties ar jebkuru kucēnu.Darīsim visu lai Nellija nodzīvo laimīgu un pēc iespējas ilgāku mūžu!

P.S. Jāsaka paldies sunim Lācim, jo ja viņš nebūtu pie jums nonācis, nemaz nebūtu iepazinuši Nelliju! 
Sūtu arī dažas bildes no Nellijas ikdienas:)

Brunis

Labdien !

Gribēju padalīties ar Jums ar dažām Bordera - mums gan viņš tagad ir Brunis fotogrāfijām un šo un to pastāstīt kā sunītim klājas.

Brunim iet labi un nu jau viņš ir pavisam labi iedzīvojies pie mums. Jāsaka ka gan noiespriekšējā mierīgā sunīša maz kas ir palicis pāri. Brunis peldas Daugavā, mežonīgā ātrumā skrien pa stāvo krastu augšā lejā, spēlē ķerenes ar meitenēm un ļoti mūs sargā, jo dobjā balsī aprej ikvienu, kas ir svešāks. Mīļš gan vēljoprojām ir ļoti. brunim ļoti ļoti nepatīk palikt vienam, nekur un nekad, tad gan paliek ļoti bēdīgs un tad raud gan sunītis gan bērni, kas ir gatavi ņemt Bruni blakus gultā, bet tas gan mums nav ieplānots, jo Brunītis tomēr vairāk būs āra suns.

Gan jau drīz arī aizbrauksim pie Jums ciemos.

Paldies par foršo draugu Bruni :)

Jauku dienu vēlot

Sandra

ARGO

Argo pie mums nonāca divus gadus atpakaļ, pēc saimnieka nāves. Patversmē viņš pavadīja divus gadus...

Argo ir adoptēts. Lūk jauno saimnieku stāsts:

Argo jaunajās mājās jau ir 2 mēnešus, pirmās nedēļas bija apjucis un samulsis, bet tagad ir iedzīvojies un bauda dzīvi. Pa šo laiku esam sapratuši, ka Argo ir vislielākais mīļsunītis kāds vien ir redzēts. Viņš vienmēr pratīs panākt, ka viņu samīļo.

 

Ikdienā parasti dodamies pastaigā pa tuvāko apkaimi, kur mums patīk izskrieties, ķert kociņu, bet par visu visvairāk patīk bumbiņas ķeršana.

Kad ir sniegs, tas arī sniedz daudz prieka, jo no tā taču var taisīt pikas, kuras ir tik forši ķert. Un vispār sniegs Argo ļoti patīk.

Brīvdienās Argo patīk doties garākās pastaigās un rotaļāties ar citiem suņiem.

Kā arī Argo mēģinās atrunāt citus no blēņu darīšanas. Ja nesanāks, tad vienkārši skatīsies.

Darba dienās Argo ir ļoti uzcītīgs un katru rītu ceļas, lai dotos saimniekam līdzi uz darbiņu.

Darba laika pusdienlaiks jāizmanto lietderīgi un jāiepazīst apkārtne.

Un kad visi dienas darbi padarīti pienācis laiks diendusai.

Vēl saldāks miedziņš ir kopā ar saimniekiem, un arī citi ģimenes locekļi netiek atgrūsti.

Esam ļoti priecīgi, ka mūsu ģimenē ir Argo, un nešaubos, viņš ir priecīgs, ka viņam esam mēs. Runā, ka saimnieki mēdz būt līdzīgi saviem suņiem, un iepazīstot Argo esam sapratuši, ka līdzība ir. Liels paldies Mežavairogiem, ka spējāt šo līdzību pamanīt uzreiz un devāt iespēju adoptēt šo fantastisko suni!

          

Sociālie Tīkli

Informācija pur mums sociālajos tīklos.

Mēs izmantojam cookies. Tie mums palīdz Tevi atcerēties!